Karikatura.lv

Leonīds Beresņevs (1996—1999)

Haralds Vasiļjevs (1999—2001)

Kurts Lindstrems (2001—2004)

Leonīds Beresņevs (2004—2006)

Pjotrs Vorobjovs (2006)

Oļegs Znaroks (2006—2011)

Teds Nolans (2011-pašlaik)

Atlasīti labākie no visas pasaules karikatūristu iesūtītajiem darbiem izstādei World Press Cartoon 2013, tiesības piedalīties izstādē bija karikatūrām, kuras 2012. gadā publicētas kādā no preses izdevumiem. Starp izvēlētajiem darbiem arī viens manējais. Izstāde ir atvērta apskatei līdz 30. jūnijam, Portugālē, Sintrā, Centro Cultural Olga Cadaval.

Apskatīt karikatūras var šeit: worldpresscartoon.com

Iegādāties izstādes katalogu šeit: www.leyaonline.com

Daudzi FIFA pasaules rangu sauc par neobjektīvu, bet skaitļi paliek skaitļi, Latvijas futbola izlase turpina lejupslīdi un trešdien publicētajā jaunākajā sarakstā sasniegusi savu visu laiku antirekordu – 118.vietu. Par šo tēmu uzzīmēju karikatūru “Latvijas Avīzē”.

“Sporta Avīzes” karikatūra no 2007.gada marta, kad Latvijas valstsvienību pēc zaudējuma Lihtenšteinai ar 0:1, no Jurija Andrejeva rokām atkal pārņēma Aleksandrs Starkovs, tā toreiz atradās 98.vietā, bet līdz jūlijam rangā noslīdzēja līdz 111.pozīcijai.

Starp citu aiznākamnedēļ 16. oktobrī Latvijas izlasei atkal jātiekas ar Lihtenšteinu.

“Sporta Avīzes” karikatūra no 2000. gada, kad zemu FIFA rangā tika noslīdēts pie izlases stūres atrodoties Garijam Džonsonam.

No “Sporta Avīze” speciālizdevuma “HOKEJS”.

1. Rīgā grib visi spēlēt…
Patiešām, Rīga ir pievilcīgs mērķis daudziem pasaules hokejistiem, tikai nevajadzētu domāt, ka aiz šīm pieklājības frāzēm slēpjas kaut kas vairāk par saņemto ikmēneša algas čeku. Ja ir iespēja, Rīgas «Dinamo» tiek nomainīts pret jebkuru citu labāku piedāvājumu. Tā dara hokejisti, tā rīkojās pat komandas pirmais menedžeris Normunds Sējējs… Ar algu, ko maksā Rīgas «Dinamo», varētu konkurēt ar daudziem Eiropas klubiem. KHL mēs šajā ziņā esam pa vidu, tātad – ar iespējām varam sacensties tirgū par labāko preci. Un tomēr – gadu no gada leģionāru sakarā cenšamies izlobīt brīnumu vai nu no caurkritušajiem, vai izmisušajiem… Dažos gadījumos ir sanācis (Hosa, Holts), bet vairākumā ir šauts garām. Pamatā «Dinamo» sportisko veiksmi ir kaldinājuši Latvijas hokejisti ar atsevišķu leģionāru atbalstu. Tomēr zīmīgi – arī pašmāju kadri pie pirmās izdevības skrien prom no Rīgas. Tātad – nevar teikt, ka klubam ir pārdomāta personālatlases politika, kas balstīta uz ilgtermiņa plāniem. Pat Latvijas izlases sakarā ik pavasari nākas secināt – jā, tur spēlē daudzi «dinamieši», bet vadošās lomas pieder tiem, kas tomēr «Dinamo» kreklu nav izvēlējušies. Interesanti un dīvaini.

2. «Dinamo» peļņa
Ja Rīgas «Dinamo» administrācija gada pārskatā ir pratusi uzrādīt attiecīgā saimnieciskā gada peļņu, nevajadzētu ļauties ilūzijām, ka tā tas patiešām ir. «Itera» piespiedu dāsnums ir noformēts kā ieņēmumi no reklāmas, lai gan jebkurš saprot – šī reklāmas vajadzība krievu gāzes tranzīta uzņēmumam Latvijā nav nepieciešama. Noņemam «Dinamo» šo reklāmas līgumu, un kluba saimnieciskajā darbībā būs mīnusi, kas sniegsies pāri desmit miljoniem eiro ik gadu… Komandas «akcionāri» ir Krievijas politiskās vides ķīlnieki. Pagaidām tā ir labvēlīga šim projektam, jo savulaik «Gazprom» ieguva Latvijā monopoltiesības dabasgāzes piegādei. Starp citu, arī ne bez vietējo politiķu pretimnākšanas. Tagad vieglāk saprast, kāpēc pie «Dinamo» galda blakus sēž gan PSRS laiku VDK darbinieks (Savickis), gan bijušais Latvijas premjers un prezidents. Interesants būtu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējums šai situācijai, jo gan Ulmanim, gan Kalvītim bija pielaide valsts noslēpumiem, bet tagad abi divi strādā slēptā Krievijas kompānijā, kas nosaukta hokeja kluba vārdā.

3. Tautas vai valsts komanda
Rīgas «Dinamo» ir viena no populārākajām sporta spēļu komandām Latvijā, bet pēc vidējā spēļu apmeklējuma tai nav konkurentu. Tomēr šis fenomens nav sācies tā sauktajos Savicka, Ulmaņa un Kalvīša laikos. Pirmsākumi šim līdzjušanas fenomenam meklējami septiņdesmitajos gados, kad Rīgas «Dinamo» iekļuva PSRS hokeja čempionāta augstākajā līgā. Tieši atmiņas un nostalģija par tā laika sportiskajiem veikumiem ļāva jaunāko laiku darboņiem salīdzinoši viegli atjaunot projektu – jo tam bija emocionālais fons. Vai tauta – hokeja līdzjutējs –būtu gatava kļūt par komandas akcionāru, ja tāda iespēja rastos? Iespējams, taču administrācijas plāns bija cits – izveidot un pārdot komandu valstij… Lai to panāktu, kluba vadība pat iesaistīja hokeja komandu politiskajās batālijās un priekšvēlēšanu kampaņās, tomēr cerētie politiskie spēki gaidīto atbalstu neguva. Tāpēc ideja par kluba pārdošanu valstij, kas nozīmētu, ka «Itera» hokeja rēķinus turpmāk apmaksātu Latvijas nodokļu maksātāji, palika nerealizēta. Tiesa, Latvijas nodokļu maksātājiem tomēr jāpatur prātā cita lieta: ļoti iespējams, ka «Itera» savu donora lomu pilda tieši uz Latvijas gāzes patērētāju rēķina, samazinot par noteiktu apjomu gāzes cenas iepirkumu, ko nosauc par atlaidi… Šī «atlaide» arī varētu būt «Dinamo» budžeta pamatbāze, un tad var teikt – jā, tā ir tautas komanda, jo maksā par to patiesībā Latvijas dabasgāzes patērētājs.

4. Kurš ir komandas īpašnieks?
Izveidotā kompānija, kurā lielākā daļa procentu pieder juridiskajai personai «Itera Latvija» un pārējais – vairākām Latvijas fiziskām personām, patiesībā ir tikai formāla čaula. Īstais kompānijas īpašnieks ir krievu «Itera» vadītājs Sergejs Makarovs – tieši viņam piederošās finanšu struktūras nodrošina klubam 90 procentu no izmaksām. Tā ir piespiedu laulība, kurā Makarovs ir ievilkts, jo viņa lielā mīlestība ir riteņbraukšana. Hokejā viņam bija jābūt, jo tie, kas nodrošina Krievijā «Itera» finanšu plūsmu, piever acis, ka patiesībā «Itera» dabasgāzes industrijā pilda tādas kā starpnieka funkcijas, bez kuras var arī iztikt… Ja Makarovs iecirstos un negribētu norakstīt daļu no sava uzņēmuma peļņas, viņam būtu problēmas visos līmeņos. Tāpat kā «Dinamo» projekts, arī «Itera» ir atkarīga tikai un vienīgi no Krievijas politiskās varas struktūru labvēlības.

5. Kurš izveidoja «Dinamo»?
Jautājums par vistu un olu «Dinamo» sakarā ir ticis locīts līdz nelabumam. Patiesībā nekādu lielo noslēpumu nav – viss sākās ar Kirovu Lipmanu, kurš paņēma aiz rokas hokeja leģendu Helmutu Balderi un aizbrauca uz Maskavu. Tur viņi noklausījās krievu vīziju par KHL projektu, tur viņi satikās ar Krievijas Hokeja federācijas amatpersonām un – pateica skaidri: ideja laba, bet mums nav naudas. Tad krievi, saprotot, ka Rīgas kārts viņiem būtu ne tikai vēsturiskās padomju laiku atmiņas, bet arī līgas robežu paplašināšana, ko pēc tam izmantot savām mārketinga aktivitātēm, atbildēja – varbūt jums var palīdzēt tie krievu uzņēmumi, kam Latvijā ir intereses… Kas mums tur ir? Sev skaļi pavaicāja KHL prezidents Medvedevs un uzreiz atbildēja – sakārtosim tā, lai nauda nāk no «Gazprom»… Lai kompānija «Itera», kas ir starpniekfirma gāzes piegādes nodrošināšanai Latvijai, garantē nepieciešamo naudas plūsmu. Tā pie šā katliņa parādījās Juris Savickis, kas pirms tam hokeju bija redzējis labākajā gadījumā fotogrāfijās. Bet, tā kā tieši viņš bija «Itera Latvija» vadītājs, tad viņam arī lika šo hokeja misiju izpildīt. Kā zināms, Krievijā augstākstāvošo pavēles neapspriež.